Daži pieklājības zelta likumi

Pēdējo mēnešu laikā esmu kļuvusi īpaši aktīva, pārvietojoties pa galvaspilsētu un  apceļojot gan dzimto, gan arī kaimiņu zemes.  Tādēļ ir nācies atkārtoti saskarties ar ļoti lielu sabiedrības kopējo problēmu, proti, mēs esam tik ļoti aizrāvušies katrs ar savas laimes kalšanu un personības eksponēšanu, ka vairs nejēdzam un nesaprotam, kas ir elementāras pieklājības normas. Izveidoju mazu pieklājības noteikumu sarakstu, kas, cerams, palīdzēs tiem, kuri bija par zemāk minētajiem punktiem aizmirsuši vai nekad par tiem nebija dzirdējuši, saprast, ka nedzīvojam uz vietuļas salas.

Nr.1: Sākumā cilvēks no trolejbusa, tramvaja, veikala, kultūras nama, sabiedriskās tualetes utt. ir JĀIZLAIŽ ĀRĀ, un tikai tad, laipni pasmaidot, drīkst doties pretim savam iecerētajam mērķim. Pasaki to arī savai vecmāmiņai un blondajai draudzenei.


Nr.2: Ja uz ielas vai gājēju pārejas neesi aprēķinājis savu kustības trajektoriju un no visa spēka ietriecies pretimnācēja plecā, atskaties un PASMAIDOT ATVAINOJIES. Ja tā izdarīsiet abi, jo labāk. Tikai pretīgi un neaudzināti pikti latvieši turpina ceļu un vēl uzbrēc “skaties, kur ej!” Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.

Nr.3: Sabiedriskās vietās, it sevišķi ļoti nelielā attālumā no kompakta cilvēku kopuma (maršruta taksometrā vai tamlīdzīgās situācijās) NAV PIEKLĀJĪGI:

–  ēst un vēl jo mazāk sivēniski drupināties un slaucīt taukainos pirkstus gar sēdekļiem;

– pārbaudīt savā jaunajā telefonā zvanu toņus (ja tie ir vairāk par 10) vai uzskatīt, ka uz maximum volume austiņās dārdošā “Vēja grābekļu” vai “Modern Talking”  izlase ir pieņemama un interesanta arī apkārtējiem;

– nemazgāties, zinot, ka dienu nepavadīsi viens un vismaz četras reizes septiņu stundu laikā atradīsies ne vairāk kā 70 cm attālumā no citiem dzīviem cilvēkiem.
Ļoti aktuāla ir “es taču nemaz nesmirdu, kaut gan regulāri pīpēju istabā un nedēļu nemainu drēbes” problēma un matu higiēnas pilnīgs iztrūkums. Tātad – “Dzintara” patiešām brīnišķīgie šampūni un kondicionieri pieejami visās lielākajā stirdzniecības vietās ne dārgāk kā par 0,65 ls;

– spļaut uz asfalta (kaut gan pieļauju, ka tie kuri aizraujas ar šo pēdējo divu punktu aktīvu neievērošanu, varētu arī neprast lasīt).

Nr. 4 Aina, kas brīžiem paveras sieviešu tualetēs, liek apstulbt un ticēt, ka šo vietu slepeni apmeklē arī dinozauri, kuri savas lielās sēžamvietas dēļ nespēj trāpīt podā, pingvīni, kuri savu neattīstīto kustību dēļ nespēj trapīt atkritumu spainī, un pīles, kuras izmantos katru iespēju noplunčāties izlietnē tā, ka pēc tam uz grīdas varēs nojaukties pat pieredzējis daiļslidotājs. Dāmas, nu taču neapspricējiet poda malas vai likvidējiet misēkļa sekas! Vēl viena nāvīga sērga, kas jāizskauž – NAV PIEKLĀJĪGI AIZ SEVIS PODĀ ATSTĀT NENOTĪRĪTAS BREMŽU PĒDAS. Šis gan ir vispārīgs noteikums, kas darbojas arī, aizejot ciemos. Šādi izskatās poda birstīte:

Bonus Track
Nr.5 Attiecas uz mazu bērnu vecākiem. Ja ģimene nolēmusi kādu kultūras pasākumu apmeklēt pilnā sastāvā, ieskaitot jaunāko atvasi, kura tikai nesen atklājusi staigāšanas, pareizāk sakot, nēsāšanās pa gludu virsmu burvību, parūpējieties, lai jūsu mazuļa aktivitātes tomēr nenovērš uzmanību no galvenā notikuma. Ir gadījies redzēt, ka mammuks, sajūsmā par sava mazā resgaļa spēju pieveikt dažādas sarežģītas konstrukcijas un uzrāpties pie kāda LV pazīstama mākslinieka uz sktuves, nevis steidz novērst radušos neērto situāciju, bet ķer pēc sava jaunākās paaudzes mobilā telefona, lai burvīgo ainiņu iemūžinātu mīlīgā video. Nu, lūdzu, nē. Mēs taču esam pieauguši cilvēki. Cienīsim citu darbu un tiesības pilnvērtīgi baudīt atpūtu pārējiem.

Paldies par uzmanību un ceru uz sapratni.

About Kukarane

Kas citam bedri rok, tas pats savas laimes kalējs.
Šis ieraksts tika publicēts Dzīves skola. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

22 Responses to Daži pieklājības zelta likumi

  1. Dainis Gžibovskis saka:

    Varu tikai pievienoties visam šim.
    + arī vīriešu sabiedriskās tualetes ir briesmīgas – dažreiz pat sienas ir apšpricētas. 😀
    + par tiem bērniem ir vispār kaut kas šausmīgs, – godīgi sakot kaitina tās mātes, kuras šādi “lepojas” par savu atvasi. Man tas arī šķiet kaitinoši.

  2. zzzzz saka:

    es arii ieraxtiitu punktu, k anav pieklaajiigi sabiedriskaas vietaas ILGI un SKALJI runaat pa mobilo telefonu. piem. sab transporta liidzeklii.

  3. Ainārs saka:

    Daži ieteikumi ir labi, bet dažiem daļēji nepiekrītu. Taču man tagad jāiet strādāt:)

  4. rusantro saka:

    Piekrītu absolūti visam!
    Viss vairāk man patika teiciens “Bremžu pēdas”. Smējos no sirds.
    Traki ir tad , kad kādās pēdas ieraugi kāda izsmalcināta biroja tualetē. Kļūst skaidrs par cilvēkiem daudz kas.

    Vēl gribētos piebilst vai arī lūgt. Pēc tualetes apmeklējuma, nolaidiet aiz sevis ūdeni un nomazgājiet rokas. Lūdzu!

  5. SandyL saka:

    Ir tāda franču filma “Les cotteletes” – tajā divi padzīvojuši vīri, kas ieķēerušies savā kalponē, runājās par tēmu “kreisie un labējie”. Un tā atšķirība ir prāta salikumā – kreisajiem liekas, ka pašiem aiz sevis ir jāsavāc, jo vnk tā ir jādara, a labējiem – ka tam ir domāts apkalpojošais personāls, kam maksā, lai tas svvāktu. Der padomāt, pie kuriem pieskaitam / jūtamies mēs paši – un kā tas skan publiski lietojamas tualetes kontekstā

  6. Kni saka:

    Lai kā sievietes vienmēr MĀJĀS karotu par tīrību (it sevišķi tualetēs), tieši sieviešu tualetes mūsu uzņēmumā pēc semināriem, kuru apmeklētājas lielākoties ir sievietes, izskatās traģiski (kvalificējas pēc Tevis sniegtā apraksta).

    Kas attiecas uz sabiedrisko transportu, dažu omi tomēr gribas aizstāvēt (pēc pēdējā gadījuma ko piedzīvoju), jo tas nevarīgais (patiešām nevarīgais, nevis tas, kurš izliekas nevarīgs) vecais cilvēks baidās, ka nepaspēs iekāpt. Viņš savā smadzenē ir uzstādījis vienu mērķi – tikt iekšā – un uz šo mērķi arī iet.
    Aina no 3. trolejbusa. Ome gribēja kāpt iekšā, bet vīzdegunīga sieviete laukā.. lai gan viņa varēja paspert soli pa labi, ne (!), viņa tesa omei tieši virsū un vēl normāli omčikam ar elkoni ievilka pa seju. Mazliet cieņai pret vecīšiem tomēr arī jābūt… tas nekas, ka tā ome tur tobrīd ir nevietā. Gadījumi ir jāšķiro!

  7. Anonīms saka:

    njus loti precizi un pareizi! paldies par raxtu! 🙂

  8. Anonīms saka:

    tā nemazgāšanas un nedēļu iesvīdušu džemperīšu lieta gan ir īsta sodība! man gribētos, lai birojā viņiem tiku ierādīts atsevišķš kabinets visiem vienkopus, bet tiesībām ieklīst citos kabinetos!

  9. Ralfiņs saka:

    savukārt man, gribētos lūgt padomu. Vadoties pēc jūsu uzskatiem, cik bieži būtu jāmazgājas un jāmaina drebes, lai neiekļūtu tajā jūsu sarakstā?
    P.S. par bremžu pēdām jautājumu nav – tas ir nopietni.

  10. Ainārs saka:

    Tātad esmu atgriezies, lai sniegtu savu skatījumu par šo jautājumu.

    No vienas puses būtu jauki, ja liela daļa no šeit rakstītā tiktu realizēta un atsevišķus punktus īstenot ir vienkārši.

    Tomēr aicinu nedaudz ieskatīties dziļāk. Par nemazgāšanos:
    Ja cilvēkiem ir iespēja nomazgāties, tad noteikti ir jāmazgājas un slinkums ir nosodāms. Taču gadījums no dzīves: cilvēks grib mazgāties, bet mājās viņam nav ūdens padeves(!). Viņam arī nav naudas, lai aizietu uz publisko dušu. Viņš aiziet uz divām patversmēm, bet, tā kā nav šo patversmju iemītnieks, tad viņa lūgums, izmantot dušu, tiek attiekts. Pie tam tas ir jaunietis, kuram uzreiz nav darba, lai sapelnītu naudu un kk tā risinātu situāciju. Te, protams, var atrast arī pretargumentus, bet nu vēlējos parādīt, ka nav viss tik viennozīmīgi.

    Līdzīgas problēmas ir ar drēbju mazgāšanu – ja ir nauda, var aiznest uz drēbju mazgātuvi. Bet, ja cilvēkam no sava mazās algas jāizvēlas, vai viņš vēlas paēst, vai izmazgāt drēbes?
    Protams, šie jautājumi ir jācenšas risināt, bet…

    Par spļaušanu uz asfalta – man ir problēmas gļotām vai tml., kuras nāk ārā pa muti. Labu laiku spļāvu ārā, jo negribēju tās atstāt iekšā – man nebija naudas, lai aizietu pie ārsta. Tad aizgāju pie ārsta, bet parakstītais zāļu kurss īpaši nav palīdzējis. Lai veiktu plašāku medicīnisko iejaukšanos, vajag vairāk līdzekļu, ar kuru pieejamību ir kā ir. Tamdēļ man ir jāturpina spļaudīties.

    Par bērniem uz skatuves: Man jau šķiet tīri jauki, ja bērni kaut kur staigā, bet tas nu tā – gaumes jautājums. Dažkārt jau var apnikt.

  11. Ralfiņs saka:

    paldies Ainār ka atgriezi krāsas manai dzīvei! manas problēmas, salīdzinot ar tavējām ir prusaku lāsti! Naudas un ūdens padeves trūkums, gļotas un visur lienoši bērni – OMG!! tas ir sorry … velreiz paldies!

  12. Anonīms saka:

    Ainār, spļauj kabatslakatiņā! Ja nevari atļauties to mazgāt bieži vai nav naudas salvetēm, lūdzu- mc donalds vai darba tualetē sagrābies wc papīru un spļauj tur. Vai tomēr būs kāds attaisnojums uzradies?!

  13. shmele saka:

    Spļaut uz ielas ir pretīgi un vienalga, kāds tam ir iemelsts (gļotas, dārgas zāles vai vnk urlība), jo citi ļaudis šai spļāvekļos iekāpj un izvazā tos pa veikaliem, dzīvokļiem un birojiem. P.R.E.T.Ī.G.I.

  14. Signe saka:

    fotkas vien ko vērts 🙂 īpaši pēdējā
    bet jāteic, ka dzīvojoties pa pasauli nekur un tiešām nekur (Krievijā biju bērnībā) neesmu redzējusi šo te vienkāršo lietu tik ļoti lielu neievērošanu kā Latvijā.
    es nesaprotu, it kā taču bērnībā visiem šo te iemāca (nu vairāk vai mazāk) – kur tas paliek ikdienā?

  15. ra saka:

    “bremzu pedas” – ahahah ideali!
    bet diemzhel, tiesham, sievieshu tualetes “piebremzetas” pa pilnam(nezinu par virieshu…) shame shame.

  16. Irene saka:

    Cik daudz emocijas izraisa ikdienas lietas, neticami, bet uzrakstīts gan ar dedzi (жжоте) ))
    Varu piebilst tikai, speciāli priekš shmele, ka attiecināt nepieklājīgu uzvedību uz nacionalitāti [Jūsu pieminēta “urlība” tiek domāta] arī ir nepieklājīgi. …Kaut kā neaizdomājos, bet pēdējo laiku daudz ceļoju pa pilsētu, un tieši spļaušanos un skaļa smiešanas ir raksturīga tieši latviešu jaunekļu bariņiem, no offence

  17. Skočīgā saka:

    kāpēc šeit tiek diskriminētas blondīnes.?
    pirmajā punktā.

  18. Anonīms saka:

    Spļaudīgākā nācijas daļa ir arī visklaidonīgākā un pirmā atnesās uz Latviju laimi meklēt

Leave a reply to Irene Atcelt atbildi