Daži pieklājības zelta likumi

Pēdējo mēnešu laikā esmu kļuvusi īpaši aktīva, pārvietojoties pa galvaspilsētu un  apceļojot gan dzimto, gan arī kaimiņu zemes.  Tādēļ ir nācies atkārtoti saskarties ar ļoti lielu sabiedrības kopējo problēmu, proti, mēs esam tik ļoti aizrāvušies katrs ar savas laimes kalšanu un personības eksponēšanu, ka vairs nejēdzam un nesaprotam, kas ir elementāras pieklājības normas. Izveidoju mazu pieklājības noteikumu sarakstu, kas, cerams, palīdzēs tiem, kuri bija par zemāk minētajiem punktiem aizmirsuši vai nekad par tiem nebija dzirdējuši, saprast, ka nedzīvojam uz vietuļas salas.

Nr.1: Sākumā cilvēks no trolejbusa, tramvaja, veikala, kultūras nama, sabiedriskās tualetes utt. ir JĀIZLAIŽ ĀRĀ, un tikai tad, laipni pasmaidot, drīkst doties pretim savam iecerētajam mērķim. Pasaki to arī savai vecmāmiņai un blondajai draudzenei.

Nr.2: Ja uz ielas vai gājēju pārejas neesi aprēķinājis savu kustības trajektoriju un no visa spēka ietriecies pretimnācēja plecā, atskaties un PASMAIDOT ATVAINOJIES. Ja tā izdarīsiet abi, jo labāk. Tikai pretīgi un neaudzināti pikti latvieši turpina ceļu un vēl uzbrēc “skaties, kur ej!” Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.

Nr.3: Sabiedriskās vietās, it sevišķi ļoti nelielā attālumā no kompakta cilvēku kopuma (maršruta taksometrā vai tamlīdzīgās situācijās) NAV PIEKLĀJĪGI:

–  ēst un vēl jo mazāk sivēniski drupināties un slaucīt taukainos pirkstus gar sēdekļiem;

– pārbaudīt savā jaunajā telefonā zvanu toņus (ja tie ir vairāk par 10) vai uzskatīt, ka uz maximum volume austiņās dārdošā “Vēja grābekļu” vai “Modern Talking”  izlase ir pieņemama un interesanta arī apkārtējiem;

– nemazgāties, zinot, ka dienu nepavadīsi viens un vismaz četras reizes septiņu stundu laikā atradīsies ne vairāk kā 70 cm attālumā no citiem dzīviem cilvēkiem.
Ļoti aktuāla ir “es taču nemaz nesmirdu, kaut gan regulāri pīpēju istabā un nedēļu nemainu drēbes” problēma un matu higiēnas pilnīgs iztrūkums. Tātad – “Dzintara” patiešām brīnišķīgie šampūni un kondicionieri pieejami visās lielākajā stirdzniecības vietās ne dārgāk kā par 0,65 ls;

– spļaut uz asfalta (kaut gan pieļauju, ka tie kuri aizraujas ar šo pēdējo divu punktu aktīvu neievērošanu, varētu arī neprast lasīt).

Nr. 4 Aina, kas brīžiem paveras sieviešu tualetēs, liek apstulbt un ticēt, ka šo vietu slepeni apmeklē arī dinozauri, kuri savas lielās sēžamvietas dēļ nespēj trāpīt podā, pingvīni, kuri savu neattīstīto kustību dēļ nespēj trapīt atkritumu spainī, un pīles, kuras izmantos katru iespēju noplunčāties izlietnē tā, ka pēc tam uz grīdas varēs nojaukties pat pieredzējis daiļslidotājs. Dāmas, nu taču neapspricējiet poda malas vai likvidējiet misēkļa sekas! Vēl viena nāvīga sērga, kas jāizskauž – NAV PIEKLĀJĪGI AIZ SEVIS PODĀ ATSTĀT NENOTĪRĪTAS BREMŽU PĒDAS. Šis gan ir vispārīgs noteikums, kas darbojas arī, aizejot ciemos. Šādi izskatās poda birstīte:

Bonus Track
Nr.5 Attiecas uz mazu bērnu vecākiem. Ja ģimene nolēmusi kādu kultūras pasākumu apmeklēt pilnā sastāvā, ieskaitot jaunāko atvasi, kura tikai nesen atklājusi staigāšanas, pareizāk sakot, nēsāšanās pa gludu virsmu burvību, parūpējieties, lai jūsu mazuļa aktivitātes tomēr nenovērš uzmanību no galvenā notikuma. Ir gadījies redzēt, ka mammuks, sajūsmā par sava mazā resgaļa spēju pieveikt dažādas sarežģītas konstrukcijas un uzrāpties pie kāda LV pazīstama mākslinieka uz sktuves, nevis steidz novērst radušos neērto situāciju, bet ķer pēc sava jaunākās paaudzes mobilā telefona, lai burvīgo ainiņu iemūžinātu mīlīgā video. Nu, lūdzu, nē. Mēs taču esam pieauguši cilvēki. Cienīsim citu darbu un tiesības pilnvērtīgi baudīt atpūtu pārējiem.

Paldies par uzmanību un ceru uz sapratni.