Plika pa nātrēm

Pēdējā laikā pa internetu un nu jau drukātajiem medijiem plosās vairāki sirdi plosoši stāsti par glumiem fotogrāfiem, kuri ievelk savos tīklos dumjas kazas (dziedātājas, dejotājas un citas dvēselē radoši noskaņotas būtnes) un liek plikām fotografēties. Pēc tam – puņķi un asaras. Esmu lasījusi un man ir viedoklis. Pašas vainīgas. Un es drīkstu tā teikt, jo es zinu.

Izmantošu izdevību un pastāstīšu arī par savu pieredzi ar pirmo un pēdējo kailfoto sesiju savā mūžā, kas itin nemaz nenotika kaktu kantorī vai pie seksuāli apsēstā pilsoņa A. Sokolova. Tomēr notikumi tāpēc nebija mazāk traumējoši. Beigās arī sekos stāsta morāle, kuru, protams, katram un katrai ir tiesības apstrīdēt pēc saviem ieskatiem un pārliecības.

Plikumi cilvēkus vienmēr ir vilinājuši ar neaprakstāmu spēku. Vienmēr kāds ir gribējis palūrēt kādai zem svārkiem, vienmēr visi ir gribējuši uzzināt, kā kāds izskatās pliks. Vienmēr pasauli ir šokējuši “nipple slipi” un caur drēbēm manāmi krūšu gali. Kad uzzina, kas zem drēbēm, neko jau… nekas jau TĀDS, bet tomēr… kaut kā gribas zināt, tāpēc uz plikumu demonstrēšanu cenšas pierunāt gandrīz katru daiļā dzimuma pārstāvi, kas kaut kur ārpusē (lasīt – TV vai radio) izbāzusi degunu. Protams, ka vienmēr tā tiek traktēta kā ārkārtīgi fascinējoša un jutekliska mākslas forma, un ikviena sieviete, kas tajā vēl nav izpaudusies, nav pa īstam sevi realizējusi, apzinājusies un atvērusies. Galu galā – ko tad lai vēlāk rāda mazbērniem? Tāpat nereti šādā veidā fotogrāfi piedāvā pacelt pašapziņu pašai savās acīs, lai tu redzētu, kā fotogrāfs ar fotošopa palīdzību arī tevi spēj uztaisīt par Playboy zvaigzni, atgriežot ticību sev pašai.

Arī manā dzīvē reiz pienāca brīdis, kad kāds izdomāja – vajadzētu safotografēt pliku Kukarani – un vērsās pie manis ar visu iepriekšminēto “par” argumentu arsenālu. Tā kā tas nebija apšaubāmas izcelsmes fotoamatieris, bet gan visiem labi zināmā žurnāla “Klubs” pārstāvis, es pēc vairāku dienu apdomāšanās piekritu. Bildes būs kārtīgā, cienījamā vīriešu žurnālā.

Uz manām atrunām, ka fotografēties nepatīk, āda pēc bērna nav īsti prezentabla un formas vairs nestāv kā 18 gados, saņēmu svētus solījumus “visu sačinīt pēc labākajām tradīcijām un būt pilnīgi mierīgai par rezultātu, jo strādā profesionāļi foto, stila, grima, blabla jomā”. Vēl man ieteica paskatīties žurnālā “Vogue” Evas Mendesas fotogrāfijas, kur viņa guļ zem stikla galda, un tieši uz vajadzīgajām vietām ir noliktas kafijas tasītes. Nu, tādā stilā būšot, mākslinieciski, nekā vulgāra. Uz klavierēm seksīgā apakšveļā…Tagad šo visu atceroties, jau atkal nāk smiekli.

Tajā laikā vēl valdīja savāda pārliecība (vismaz manā galvā) – ka tās, kuras aicina uz “Klubu”, saņem kaut kādu it kā oficiālo seksīguma un smukuma zīmogu, tipa – tu esi akceptēta un arī esi viena no tām iekārojamajām, uz kurām ķīķerēs puse Latvijas. Ar šodienas prātu saprotu, ka reāli lielākajai daļai sieviešu (arī man toreiz) vienkārši ir zema pašapziņa un nepieciešams kaut kāds mistisks savas vērtības apstiprinājums, ko daudzas izvēlas saņemt šādā veidā. Tomēr toreiz man šķita – pirms manis taču šo taciņu minušas Linda Leen, Rēzija Kalniņa, Agnese Zeltiņa un vēl un vēl… Tātad piekritu.

Fotosesijai tika izvēlēts Latvijā zināms modes fotogrāfs, ar vārdu, ar pieredzi, ar lielu un kvalitatīvu portfolio, vārdu sakot, kas tieši var noiet greizi?

Viss.

Kad ar stilisti ieradāmies studijā, uzreiz varēja redzēt, ka kungs ir neomā. Vai nu “Klubs” viņam maz maksāja vai arī viņam defoltā riebās strādāt ar neprofesionāļiem, es nezinu, bet priecīgs viņš nebija un pie darba ķērās ar gariem zobiem. Pēc sagrimēšanas un apģērbšanās (jā, seksīga veļiņa sākumā patiešām bija gan) fotogrāfs man fonā izklāja melnu plēvi, no kuras laikam ražo arī miskastes maisus, un skubināja kaut ko mēģināt pozēt. Tajā brīdī es sapratu, ka Evas Mendesas stikla galdiņš man iet gar degunu, bet vēl cerēju uz ainu ar klavierēm. Saprazdams, ka pieredzes ar fotografēšanos man īsti nav un ka neesmu arī visfotogēniskākais cilvēks pasaulē, fotogrāfs tā kā saīga un, knipsējot no dažādiem rakursiem, kuriem nespēju pat izsekot līdzi, izvērsa monologu “nu kāpēc cilvēkiem, kas nav modeļi, vispār kaut ko tādu liek darīt, lai taču maksā tām, kurām viss sanāk un savās vietās, un tad nebūs nevienam nekādu klapatu, nu, kāpēc vispār kāds ir izdomājis, ka neprofesionāļiem kaut kāda erotika jārāda…”

Ar savu puspliko pakaļu tupot uz plēves un mēģinot piesegt augšdaļu ar vēdeklīti, centos neapraudāties aiz pazemojuma. Jā, starp citu, visas tās veļiņas tika izbrāķētas, jo nebija pietiekami seksīgi, labāk pa pliko un ar vēdekli vien. Varot to, kas karājas par daudz, protams, piepacelt, lai nesatraucos. Vai man vēl jāsaka, ka todien nevienām klavierēm pat tuvumā tā arī nestāvēju?

Lai mazāks čakars un pretenzijas no žurnāla, fotogrāfs izēma mani bildēt vispār pa pliko ar diviem vēdekļiem. Nespēju īsti  vairs savākties, un mana dziļā nelaimība atspoguļojās arī bildēs, par ko fotogrāfs neapmierināti šņāca.

Te nāk sadaļa “Jūs visas esat muļķes? Kāpēc jūs neejat prom?”. Pateikšu godīgi – nav ne jausmas, dzīve vēl nebija iemācījusi aizstāvēt savas tiesības un pasūtīt visus ratā. Principā, ja nolektu no trases, žurnālā fotogrāfiju nebūtu, un es toreiz biju pārāk pieklājīga meitene, lai izdarītu kaut ko tik radikālu. Ar iežmiegtu asti starp kājām atgriezos mājās un nedaudz paraudāju spilvenā. Bet tas vēl nebija viss.

Bildes nepatika arī redakcijai. Tā doma vien, ka vesela čupa ar redakcijas darbiniekiem var sīki aplūkot tavas neapstrādātās plikumbildes, manī izraisīja riebumu. Kaut kā par šo aspektu es nebiju iedomājusies. Un ticiet man – viņi to dara. Viņi analizē un ķidā.  Un droši vien arī domā – nez, kāpēc viņa vispār iedomājās, ka var fotografēties. Jā, kāpēc, es nezinu. Jo jūs man tā teicāt. Finālā galvenais redakators paziņoja, ka būs vēl viena sesija pie cita fotogrāfa – iepriekšējais tiešām neesot bijis formā. Un es domās iebāzu glavu krāsnī.

Vienīgais dzinulis, kāpēc es biju gatava vēl vienai fotosesijai, bija doma, ka nevaru pieļaut, lai mani plikumi uz miskastes maisa fona nonāk žurnālā. Otrs fotogrāfs bija Nils Vilnis. Un es to saku tāpēc, ka nešaubījos – viņš izglābs mani no vislielākā publiskā kauna, kāds jebkad bijis manā dzīvē. Jā, tā arī būtu noticis, ja to viņam kāds ļautu. To gaumīgo mākslu, ko mēs ar Nilu sataisījām, redakcijā izbrāķēja kā par maz erotisku, un finālā no šīs fotosesijas publicēja vienu bildi. Pārējās es biju visā godībā uz miskastes maisa fona.

Vai man kāds ļāva izvēlēties bildes žurnālam? Nē. Vai man kāds jautāja, ko es vēlos rādīt, ko nē? Nē. Vai man bija iespēja aizliegt publicēt jebko? Nē. Un tu tagad esi pliks pa visu valsti.

Vēl jau vajadzēja smaidīt radiem, draugiem, paziņām, ka tev viss pie vienas vietas, ka tā bija domāts, tev nemaz nav kauna, un viss baigi forši. Jo mazāk furora, jo ātrāk aizmirstas. Tas krupis tika norīts, un lieki teikt, ka nozvērējos NEKAD MŪŽĀ. Pati vainīga.

Pagāja vairāk nekā pieci gadi, kad uzzināju – kāds dzeltenās preses fotogrāfelis, kas tajā laikā strādāja izdevniecībā “Santa”, no turienes aizgājis, nesmuki apzadzies. Viņš bija sev salādējis pūriņā daudz uz dažādus neapstrādātus “Kluba” kailfoto, arī manus, kurus bez jebkādiem sirdsapziņas pātmetumiem vēl joprojām pēc sirds patikas publicē savā nožēlojamajā interneta vietnē, prasot par to maksāt arī naudu. Neapstrādāts materiāls, neizdevušās bildes, kas sievietei var būt vēl pazemojošāks? Tas, ka par šīm bildēm cilvēki patiešām gatavi maksāt, lai palūrētu. Arī mani paziņas.

Izrādās, ka neviens, pat cienījams žurnāls, nav aizsargāts no šāda veida gadījumiem. Policija? Jūs, protams, smejaties, vai ne?

Šajā valstī tavas tiesības nav aizsargātas nekā, pats esi vainīgs, ja esi bijis idiots.

Tāpēc nobeigumā arī saku – ja esi jebkad jebkādā veidā piekritis atkailināties kameras priekšā, vienalga – Sokolovam, Pokolovam, Klubam vai Šmubam, rēķinies ar sekām.

Es savu skolu izgāju uz miskastes maisa. Tāpēc Sokolovam pēc mīļa uzaicinājuma uztaisīt “smukākās bildes manā mūžā” atteicu. Biju iemācījusies pateikt nē uz visiem laikiem.

Paldies dievam.

P.S.

Taisnības labad piebildīšu, ka šobrīd žurnālā jau darbojas cita komanda, un ticu, ka ar to nekas tāds notikt nevarētu.

Advertisements

About Kukarane

Kas citam bedri rok, tas pats savas laimes kalējs.
Šis ieraksts tika publicēts Dzīves skola. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

21 Responses to Plika pa nātrēm

  1. Kate saka:

    Uh, izlasīju vienā rāvienā! Jūtu līdzi kaunam, pat nodrebinājos un sapratu, ka reizēm nepieklājīgas meitenes tēls ir izdevīgāks. Visu cieņu, Marta!

  2. Anonīms saka:

    Jā, lasīju un tikai viena doma prātā man – pa tāsi tam krēklim ar miskates maisu negribējās sazvetēt? Mēslu vaboles, ne cienījami žurnālisti un fotogrāfi.

  3. Uldis Vilks saka:

    Tā gadās – bet bēdīgi, jo te pat nedarbojas variants, ka par fotogrāfu liecina viņa portfolio… Bet jā, parasti jau normāli strādā kopā ar stilistu un ja zin, ka sesija nākamajā dienā, tad izguļas kārtīgi utt vai arī pārceļ sesiju (vismaz es tā daru). Un studijā uz kaut kādām plēvēm bildēt… pff… Tā parasti neviens normāli nedara…

  4. Spārka saka:

    Vai iespējams izlūgties atļauju šo pārpublicēt bezpeļņas nolūkos?

  5. Dana saka:

    Šausmas! Tā gan nevajadzētu būt, ka tās bildes bez tavas atļaujas kaut kur publicē. Un vēl tirgo?! Tas taču ir nopietns pārkāpums…
    Ja pateiksi kas tā par personu, tad varu pie drauga VP painteresēties kas jādara tādā gadījumā. Noteikti jāsauc pie atbildības.

  6. Kaspars saka:

    Skumji, ka tā. Manā skatījumā Marta ir viena no retajām Latvijas sievietēm, ko būtu prieks redzēt biežāk. Žurnālos, vai kur citur – nav tik svarīgi… Un nebūt ne tikai ar Kluba ievirzi 🙂

  7. Keeera saka:

    Nu nezinu, kas lika rakstīt šo rakstu, bet netā redzamās fotogrāfijas stāsta ko citu. Un liekas ka ir tikai apvainojums, ka netika žurnālā , kā bija domājusi. Fotogrāfijās sejas izteiksme, acu izbolījums ir tas, kāpēc šīs bildes nekam neder. Plēve pat izskatās amizanti un labāk par pašu modeli.
    Skatiet cik gribat un vērtējiet Vanillas jeb Martas Kukaranes nebēdnīgākie kailfoto.

    • Kukarane saka:

      Jūs esat no to cilvēku loka, kuriem es, acīmredzot, nepatīk jau, tā sakot, vienkārši tāpēc, ka nepatīku. Tas nekas. Tā mēdz notikt. Jo citādāk izskaidrot naidu pret to, ka dalījos ar savu pieredzi, nevar. Diemžēl pārstāvat to sabiedrības daļu, kas manī izraisa dziļu līdzjūtību, jo man tiešām gribētos, lai jūsu dzīve būtu vairāk izdevusies.

      • Keeera saka:

        Tu uzsver, ka dalījies ar pieredzi, es lasu, ka tevi tomēr kaut kas ir aizvainojis un tāpēc sprēgā. Šodien ir 21. gadsimts un normāli cilvēki vairs kailumu neuztver, kā brēkas objektu. To dara tikai tie, kam smadzenes ir 16tajā gadsimtā. Tāpēc neuztver manu rakstu, ka kaut ko pret taviem kailfoto, bet gan pret to, kā tu pozējusi. Pareizi arī būtu teikt, bet fotogrāfam tas viss bija jāredz, bet viņš neredzēja un redaktors bildes neizvēlējās.

      • Kukarane saka:

        Piedod, tu esi diezgan neskaidri izklāstījusi savu domu, pēdējo daļu nesapratu vispār. Šīs bildes TIKA publicētas žurnālā bez manas piekrišanas. Un tās tika arī nozagtas no izdevniecibas. Aizvainojums tiešām ir – par to, ka šāda kvalitāte tika laista klajā bez manas piekrišanas. Mana pieredze var patikt vai nepatikt, bet tāda tā ir bijusi, neredzu pat, kāda jēga ir šeit kaut kam oponēt. Tā bija slikta izvēle no manas puses, slikta izvēle droši vien arī no žurnāla puses, izvēloties mani kā modeli. Viss, ko vēlējos pateikt – 7 reizes nomērīt pirms kaut ko tādu darīt. Jo tas ir neatgriezeniski. Kādam citam, pilnīgi iespējams, ir fantastiska pieredze, un man prieks par to, es neredzu tavu problēmu.

  8. Keeera saka:

    Ja es pats nefotogrāfētu, varbūt pat noticētu pasaciņai. Ja Kukarane, tev ir kas piebilstams par to, ka tu esi piekritusi (nevis bez atļaujas), lūdzu nopublicē līgumu, kur ir rakstīts, ka foto drīkst lietot tikai pēc saskaņošanas ar tevi. Ja tāds neeksistē, piekrišanu tu devi tai brīdī, kad novilki biksītes.
    Es lasu rakstu vairāk ar domu, ka tev vienkārši vajag vairāk uzmanības internetā, tāpēc ir šāds raksts, jo iemetot mātē Google pieprasījumu, visas bildes ir redzamas, tātad, tev ir vajadzība, lai mēs visi tās redzam. Varu piebilst, augums ir ļoti jauks, labprāt ar to pastrādātu, un ne uz plēves (flower)

    • Kukarane saka:

      Ja tu pats fotografē, tad arī zini, ka jebkuru foto, kuru publiski izmanto peļņas nolūkos – reklāmās, žurnālos utt., ir jāsaskaņo ar tur redzamajiem cilvēkiem. Tas, ka pie mums pret to ir pagrūti cīnīties, ir cits stāsts. Tāpēc arī dalījos šādā pieredzē, lai kādai izvēle būtu vieglāka. Ceru, ka izdosies pārdzīvot kreņķi, ka esmu savākusies tik daudz vērtīgās “interneta uzmanības”.

      • Keeera saka:

        Te tu kļūdies.
        Modeļu foto relīze – ir oficiāls, garantēts līgums, vienošanās starp fotogrāfu un modeli par fotogrāfiju izmantošanu. Un tajā viss tiek pieminēts, ja tu plika gorījies bez modeles relīzes, tad piedod, ka esi blondīne 🙂
        Bet palasot tavu pēdējo rakstu, saprotu, ka neesi tomēr pareizi apgaismojusi- meitenes, ja gribiet kailas bildēties noteikti slēdziet foto relīzi(līgumu), kurā ierakstiet savus noteikumus bilžu izmantošanai. 2 eksemplāri parakstīti un vienam jābūt pie jums. Tā lūk jāskan brīdinājumam, bet viss kas ap tevi notika ir tikai nepārbaudāms stāsts, kaut arī interesants 🙂
        Veiksmi tev meitēn :):):)

      • Kukarane saka:

        Protams, ka stāsts ir pa mani, es nevaru aprakstīt citu pieredzes, un šī ir manējā. “Smēķēšana nodara nopietnu ļaunumu veselībai” arī labāk darbojas ar sajātu plaušu vai izbirušu zobu bildi. Vai ari nedarbojas – pašu izvēle. Es nojaušu, ka neesi tik dumjš, lai to nesaprastu. “Meitenes, slēdziet līgumus!” ir nepateikt neko. Bet pa lielam jau apnika šī diskusija. Nav jēgas runāt ar clvēku, kurš jau tāpat pieņēmis, ka “meitēns ir neriktīgs” un izmanto tādus apzimējumus kā “plika gorās”. Tas uzreiz parāda to, ka kaut kā tevi esmu aizskārusi – un re, tālu nebija jameklē, pats fotografē un uztvēŗi personīgi. Es savukārt varu pateikt, ja tiešām būtu vērā ņemams fotogrāfs un tava fotografēšana būtu kas vairāk par aizrautīgu saulrieta knipsēšanu, tad tu tādas lietas kā “pati vainīga, jo modele nebaudāma un plēve izskatās labāk par modeli” nerakstītu. Lai cik dīvani nebūtu, labākās fotogrāfijas man ir tapušas tieši pie sievietēm, kur nevienu reizi nedzirdēju, ka esmu tizla. Labs fotogrāfs palīdz pat tizleņiem tādiem neizskatīties. Lai tev veicas profesionāli un arī garīgi pilnveidoties.

  9. Keeera saka:

    Par pašām beigām tev piekrītu- ir ļoti daudz fotogrāfu ar līkiem pirkstiem, kas māk modelei pateikt- nu nostājies kaut kā 😀
    … bet par saulrietiem, man tiešām ir divi saulrieti 🙂

  10. Mārtiņš saka:

    Big tasty tittays

  11. Aizdevējs saka:

    tas manuprāt ir tikai tāds pr gājiens

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s