Lieliska diena, kad piezvanīt psihoterapeitam

Ir tādas dienas. Visos locekļos kņud un sīc. Tu esi nedaudz elektrizēts un viegli uzliesmojošs, jo viss besī. TĀ BESĪ. Viens bezsakarīgs skatiens, viens pastulbāks vārds un pamuļķīgs smaids nevietā var tevi tā saniknot, ka šķiet – zaudē samaņu. Kāds bezjēdzīgi fonā tarkšķ un stāsta par vakardienas sliktākā šova pasaulē sēriju, kuru tu arī, par nelaimi, redzēji, tāpēc interesē vēl mazāk. Tu ievēro, ka cilvēkiem ir dīvainas gaitas, līkas kājas, neglītas stājas un nepamatotas, tieši tā, NEPAMATOTAS roku kustības. Viens runā pa telefonu un gaisā baksta neredzamu maršrutu sarunu biedram, kurš, protams, neko no tā nekad neieraudzīs. Loģika? Nulle. Cita, runājot, kārtējo reizi grābstās ap matiem, pārliekot tos uz priekšu un atpakaļ, tad kārto krādziņu un tirina gaisā pildspalvu. Vēl viena, stāstot par savu garlaicīgo Spānijas ceļojumu, sāk virpināt un lauzīt saulesbriļļu kājiņu, līdz to patiešām nolauž. Oi… Jā, bļin oi, tu ko – neparedzēji šādu notikumu pavērsienu?

Un balsu toņi! Vai esat ievērojuši, cik kaitinoši var būt balsu toņi? Nerunājot par savējo, to vispār grūti klausīties, ja gadījumā gadās dzirdēt no malas. Cilvēki nīd, velk vārdus drausmīgi kaitinošos odu sīciena decibelos, citi knapi dveš, balsij brīžiem aizlūstot, it kā tev būtu pienākums viņus visiem spēkiem saklausīt vai nolasīt no lūpām. Citi runā un iesmejas ik pa laikam un tad turpina tādā blējošā joku balsī, kaut gan vispār nav nekā smieklīga. Vispār dzīvē ir maz smieklīgu, bet nestulbu lietu.

Un zināt, kas vēl besī? Sarunas par laiku. “Jā, vakar bija smacīgāks, šodien jau nav tik ļoti. Bet es redzēju, piemēram, ka pie Daugavpils esot nolijis. Mums gan nebija, vai ne? Un nākamnedēļ sola vēsāku. Sola lietaināku. Sola rudeni.” BET ES JUMS SOLU, ka būs jādzīvo tālāk. Neba rudzus sēsiet un miežus pļausiet. Nu nerunājam, ja mums nav par ko. Palasām kaut ko. Ok, es piedodu omei, jo tā ir ome. Bet cilvēks pirms pensijas…

Un zināt, kas vēl besī? Lišķība un liekulība. Kaut vai zem bildēm feisbukā. “Ak, skaistā!”, bet tu redzi, ka rakurss vispār neglaimo un pūderkrēms pat nav nosedzis visu zoda līniju. Neticat? Uztaisiet eksperimentu, izvēlēties vienu drausmu bildi un ielieciet. Vismaz 40 laiki būs aiz pieklājības. Tagad jūs vismaz to zināsiet. Un nelieciet savu kāju pirkstu bildes instagramā. Tas vispār ir briesmīgi. Patiešām.

Vārdu sakot, viss ir slikti. Viss ir tieši tik slikti.

fox

Advertisements

About Kukarane

Kas citam bedri rok, tas pats savas laimes kalējs.
Šis ieraksts tika publicēts Globuss un es. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

10 Responses to Lieliska diena, kad piezvanīt psihoterapeitam

  1. piziks saka:

    Nu beidz, smukā.

  2. Schmitz saka:

    Runājot par kāju pirkstiem esam vienā komandā 🙂

  3. Es nemāku komatus saka:

    tik maz? tad tas jau nav nekāds besis

  4. Māra saka:

    Ak dies, cik labi, ka citiem arī ir tādas dienas! Labi nebūt vienīgajai. Piekrītu katram vārdam un no sevis vēl varētu papildināt.

    Un gudrīšiem – nē, tas nav pms, tās vienkārši ir tādas dienas.

  5. Hanna Upe saka:

    oj, besis labi korelē ar PMS. Bo šīm lietām mani parasti nebesī nekas. Bet tas, kas mani tiešām besī – ka cilvēks liek vienādas bildes feisbukā un instagramā. Nu, omei, tas, protams, ir piedodams 😀

  6. runatajs saka:

    Labs raksts! Pasmējos 😀 Man arī ir tādas dienas kad viss besī! Hanna zini kāpēc cilvēki liek vienādas bildes instagramā un feisbukā? Tāpēc ka katrā vietnē ir savs sekotāju pulks. Man arī ir tā. Ja ielieku bildi instagramā tad 90 % no feisbuka draugiem man nav instagramā, jo nelieto instagramu, bet ja ielieku feisbukā tad daudzi no instagrama laikotājiem man nav feisbukā – tāpēc jāliek abos 🙂

  7. Bumba saka:

    Precīzi kā ar pirkstu acī. Un neaizmirsīsim vēl arī visus tos idiotus, kuri vispār neprot ne braukt, ne parkoties, bet ietiepīgi lien pie stūres; tos, kuri pilnīgi nepamatoti uzskata sevi par ļoti gudriem, ļoti asprātīgiem un ļoti skaistiem; tās stulbenes, kuras, cerot tikt aplaimotas, pakalpīgi zviedz par jebkura ar krānu apveltīta radījuma stulbajiem jokiem; visus resnos, kuri lidmašīnā vai teātrī svīzdami ietusnī blakus krēslā; politiķus, domes deputātus, kaimiņus, kuri jau otro gadsimtu nebeidz vien remontēt savu aizkakāto midzeni…. īsāk sakot, Kalašņikovu dodiet. Kalašņikovs vienīgais te var līdzēt. Ir tādas dienas, patiesi.
    Un tad tikai nav skaidrs – vai tas ir tāds īpašs skaidrības uzplaiksnījums, un vai pārējā laikā mēs vienkārši izvēlamies to visu neredzēt, lai nesajuktu prātā? Galu galā pēc 20/80 principa tie 80% taču tādi laikam patiešām sanāk…
    Uh, skarbi. Jāaiziet sev kafiju uztaisīt.

  8. Ilmārs saka:

    Bet pienāk nākošā diena un domas mainās, man arī gadās šādas dienas, bet viņas ātri pāriet!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s