Category Archives: Globuss un es

Savs dzimums ir tikpat interesants kā piedzēŗies lemūrs. Stundām vari vērot un smieties.

Lieliska diena, kad piezvanīt psihoterapeitam

Ir tādas dienas. Visos locekļos kņud un sīc. Tu esi nedaudz elektrizēts un viegli uzliesmojošs, jo viss besī. TĀ BESĪ. Viens bezsakarīgs skatiens, viens pastulbāks vārds un pamuļķīgs smaids nevietā var tevi tā saniknot, ka šķiet – zaudē samaņu. Kāds … Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 10 komentāri

Paranoja

SAKARĀ AR TO, KA BLOGA AUTOREI PĒDĒJO DIENU LAIKĀ IR SPĒCĪGI CĒLUSIES PAŠAPZIŅA UN  MAZLIET KRITIES SVARS, BLOGA IERAKSTS UZ LAIKU NAV PIEEJAMS.  ADMINISTRĀCIJA

Publicēts iekš Globuss un es | 22 komentāri

Mana māsa zīmē

Jā, es saprotu, ka daudziem varētu būt pārsteigums, ka man vispār ir māsa, bet tas nu tā – informācijai. Galvenais, ko gribēju pateikt – viņa zīmē. Tās gan ir dažādas nejaucības un piedauzības, bet pati pēc sava draugu loka zinu, … Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 26 komentāri

Ievilkusies bērnība

Šorīt pieķēru sevi, ka vēl joprojām ākstos ar bērnībā aizgūtiem niķiem, zīlējot nākotni pēc luksofora, margrietiņām un citām muļķībām. Eju pāri ielai un domāju: “Ja man izdosies tikt otrā pusē, kamēr zaļais nesāks mirgot, šomēnes nopelnīšu par simt latiem vairāk.” … Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 8 komentāri

Es visiem nolēmu pateikt patiesību

Manī iekšā jau ilgāku laiku ir kaut kas sakrājies. Ilgi nevarēju saprast, kas tas ir. Katru mīļu dienu tāda kā nepilnvērtības sajūta, tāds kā kauns, kā neizskaidrojams smagums. Šodien pār mani nāca atklāsme – manī bija sakrājies neatzīts muļķums. Jau … Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 15 komentāri

Latvietes skaistuma standarti kolapsē

Jau septīto dienu esmu ārzemēs, proti, angļu viesmīlīgajās ārēs. Ja es te kaut kad rakstīju, ka laikam esmu vīrietis, tad, pie velna, nē, es vēl negribu būt vīrietis. Te sievietei dzīve ir kā Alises piedzīvojumi brīnumzemē. Slaidas garas kājas, lapsenes … Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 10 komentāri

Kā es kliedzu uz veciem cilvēkiem

Vispār veci cilvēki gandrīz vienmēr ir cienījami cilvēki. Man patīk vērot vecās kundzītes tramvajā, kas savā pieklājīgajā vecumā ir saglabājušas šarmu, lieto lūpukrāsu un nēsā fifīgas somiņas. Arī kādā no savām intervijām Baiba Sipeniece stāstīja, ka zinājusi 80-gadīgu kundzīti, kuras dzīves moto pat mūža nogalē bijis „konkurentes neguļ, tās elpo tev pakausī”. Turpināt lasīt

Publicēts iekš Globuss un es | 13 komentāri