Latvietes skaistuma standarti kolapsē

Jau septīto dienu esmu ārzemēs, proti, angļu viesmīlīgajās ārēs. Ja es te kaut kad rakstīju, ka laikam esmu vīrietis, tad, pie velna, nē, es vēl negribu būt vīrietis. Te sievietei dzīve ir kā Alises piedzīvojumi brīnumzemē.

Slaidas garas kājas, lapsenes viduklis, rūpes par celulītu, sports, gaumes izjūta, smalkas manieres pie galda, veselīga ēdienkarte… Jums ir nojausma par ko es runāju?

Par izmirušu sugu vai citplanētiešiem.

Te nekā tāda nav!  Un neviens no tevis neko tādu arī nepaģēr. Sievietes te var un drīkst  izpausties uz velna paraušanu! Es nezinu, kam ir domātas visas tās reklāmas, no kurām mēs, apzinīgās ziemeļnieces mirstam, jo mati un āda nav pienācīgajā gludumā, bet noteikti tās nav britu skaistulēm. Viņām uz visu ir uzkāst, KONKRĒTI.

Nekad mūžā nebiju sastapusi dzīvajā tik daudz kaķu, raganu, rukšu, spīdīgu zaķu un visādu citādu dzīvnieku vienuviet (kā Birmingemā uz ielas), jo arī tad, ja tu jūties tā it kā velētos pastaigāt kādu brīdi cāļa kostīmā, tu to drīksti darīt un pat iet uz diskotēku. Tā, galu galā, taču ir tava dzīve.

Bet ja nu gadījumā tev ir apriebies visu nedēļu šļūkt bezpapēžu nobradātās laiviņās un pidžambiksēs, kas te ir pilnīgi normāla ikdienas klozīte, tu piektdienas vakarā pavisam mierīgi iespraucies kleitā-cīsiņapvalkā, iekāp kurpēs – varžuduramajos – 25cm, un vienkārši ej! To, ka kādu reizi noliksies uz acīm, tev piedos, jo te augstpapēžu kurpēs neprot staigāt neviens.

Jāsaka, vienkaršās latvju meitenes zemajās tapelītēs un prastās biksiņās arī izpelnījās pa svilpienam no kāda indiešu šoferīša, un  vienā citā dienā man pat iedeva savu telefonu (darba gan) čalis ar mašīnu “BIN Busters”. Redz, tie, kas bija “Ghost Busters”, cīnījās ar spokiem. Šitie tīra musarņikus. Uzaicināja mani viņam piezvanīt, ja gribu aiziet for a drink. Mans latviešu pusis to telefonu man atņēma. Nav jau tā, ka būtu zvanījusi, bet tas, ka atņēma – tas forši.

Katrā ziņā man sagribējās sacakoties pēc purva velna un iziet ielās, jo te tu neriskē ne ar ko – ne reputāciju, ne pašapziņu. Formula ir vienkārša – jo lielāka Makdonalda, Bigmaka, Extralarge sousage utt. sieviešu dzimtes fanu solidaritāte, jo piekāpīgāks kļūst vīriešu dzimums. Juhū. Un bērni dzimst pilnīgi visām bez izņēmuma. Mūsu vīrieši ir tik faking izvēlīgi!

Bet. Es tomēr izvēlējos ektrēmāku sevis pierādīšanas ceļu. Nopirku indiešu tērpu no pašām indiešu rokām mazā indiešu veikaliņā. Ar to drosmīgi iešu uz latviešu kāzām. Bet par to nākamajā sērijā.

Un nē, šī nebija domāta kā briesmīga bilde, bet tas ir Birmingemā.