Sabiedriskā transporta mežonīgais šarms

Laiku pa laikam izmisīgi saucu pēc mūzas, jo dzīve tik mierīga un plūstoša, ka pamazām kļūstu par emocionāli stabilu būtni. Bet tas man tomēr tik ļoti neraksturīgi, ka taisni vai žēl zūdošās dzirksteles. Hā, bet piedzīvojumi mani mīl, un ar šo rītu esmu atpakaļ reālajā pasaulē.

Kaut kad minēju, ka trolejbusā beidzot iesēdos bomža piečurātā sēdeklī. „Beidzot” – tas nenozīmē, ka to ar nepacietību gaidīju, vien bija prātā iešāvusies doma, ka, ņemot vērā raibo sabiedriskā transporta kontigentu, kādu dienu arī es varētu apsēsties tajā pašā krēslā, kur ģaģa Koļa iz podmasta* , bet tas viss ir pupu mizas–desu ādas, šis rīts uzspridzināja manu dienu.

Parasti ar trolejbusu vedu uz skolu meitu, un kā jau tas no rītiem pierasts, transports pārbāzts līdz augšai. Šī iemesla dēļ kāpjam pa priekšējām durvīm, lai var e-talonu pie šoferīša aparāta nopīkstināt, bet šoreiz norāvos rājienu. „Vai tad salonā validātors nestrādā?!!” … Kas, lllūdzu? Izrādās tā kaste esot validātors, ok, mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tik man vēl nebija patrāpījusies ne viena tik privātīpašnieciska vadītāja, kurai bij žēl sava priekšējā VALIDĀTORA. Izlikos, ka nerunāju valsts valodā un nekaunīgi nopīkstināju savu plastmasas caurlaidi. „Iepūt man tur, kur skan,” smaidot dungoju pie sevis pieklājīgu latviešu meldiņu.

Pēkšņi trolejbuss strauji bremzē, un visa pasažieru krava sasveras uz priekšu, izsviežot dažus onkulīšus un tantukus no sēdekļiem. „Idiots! Tāds idiots, jej bogu, kā neciešu draņķus!” šoferīte, kas ir pensionāre ar sniegbaltu galvu, nober kā no automāta. Vainīgs balts mikriņš, kurš grib veikt kreiso pagriezienu, bet īsti nesanāk. Gandrīz nošķeļot kreiso spoguli, mūsu sirmmāmuļa apbrauc „dumjo kretīnu” un vālē tālāk. Piestājot pieturā, dzirdu kādas tuvu stāvošas pasažieres sāpju pilno kliedziedu: „Au! Nu?!” Izrādās, ka ar spēcīgu rokas kustību kāda lapsādās un nūtrijādās ietinusies padomju virsnieka atraitne izbrīvē sev ceļu līdz izejai. „Nu a čo vi vstaļi v dverj?!!”** Kā pasaku aina man atmiņā ataust laikam kādā citā realitātē dzirdēta frāze – „atvainojiet, vai ļausiet izkāpt?” Gribēju par šo vīziju pastāstīt šņācošajai torpēdai, bet tā jau bija tālēs zilajās.  Viņu trolejbusā nomaina puisītis ar…vecāko brāli/māsu. Tikko mani ieraudzījis, nenosakāmā dzimuma un vecuma radījums blieza ārā: „Tā ir tā kuce, kura nejēdz dziedāt!” Ou, fak, es vēl esmu populāra palīgskolās. Skatoties, kā no mana bērna acīm izsprāgst asaras (jo māte tomēr ir svēta lieta), atcerējos, ka taču esmu šīs valsts piederīgā un metu kaunu pie malas. Mans Līdaka cienīgais „Aizver muti!”, ko iešņācu rupekles ausī, iedarbojās gandrīz kā belziens pa seju, un puikmeitēns apklusa. Pārējās 10 minūtes braucām nosacītā svētlaimīgā klusumā, bet vēlāk gan uzzinu, ka trollis aizmuguriski manam skuķēnam tomēr parādījis fakuci.

Eh, nu lai jau tiek jaunajai paaudzei tas skarbais proletariāta rūdījums, vai tad mums tas kaitējis? Vienīgi par to dziedāšanu kaut kā sāpēja….

Tekstā:

*onkulis Koļa no tiltapakšas

**Ko tad stāvat durvīs ?

Advertisements

About Kukarane

Kas citam bedri rok, tas pats savas laimes kalējs.
Šis ieraksts tika publicēts Dzīves skola. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

24 Responses to Sabiedriskā transporta mežonīgais šarms

  1. RDace saka:

    Come’on! Kaut kādus sīkos, kuri neko neuzskata patīkamāku kā “Conter strike” melodiju, nevajadzētu ņemt galvā. Jā, bija stulbi, ka, cik sapratu, diezgan skaļi to nobrēca, bet nu, sīki, stulbi, samaitādi cilvēki arī gadās.

  2. Mārtiņš saka:

    Rīgas satiksmes ļoti labprāt uzklausot informāciju par šādiem reisiem ar šādiem vadītājiem, bet tad labprāt viņi uzklausa arī informāciju par konkrētu reisa numuru, maršrutu, laiku un transporta līdzekļa borta numuru (nu to, kas uzkrāsots uz transporta līdzekļa). Ja draņķus nesitīs, tad draņķi savairosies. Un pilnīgi pie dienvidpola, ka vadītājai tantiņai bija slikta nakts, neizdevusies diena, sāpēja zobs vai priekšnieks izrādījies draņķis. Ne pie kā no tā nav vainīgi pasažieri. Ja to nespēj apjēgt – marš slaucīt ielas.

  3. Vita saka:

    Oj, tu priecājies – es vienreiz braucu 15. trolejbusā uz fakultāti, iekāpa viens nenormāli smirdīgs vecis, kurš vēl smagi nesa pēc slikta alkohola un kaudzītes cigarešu. Visi mazliet pabīdās katrs uz citu vietiņu viņa specifiskā aromāta dēļ, šis vēl apsēžas un pēkšņi dzirdu kā no salona aizmugures atskan skaļš spiedziens – vecis apvēmās un uzšļakstīja mazliet arī tuvumā sēdošajai sievietei. Skaisti. 🙂

  4. Santa saka:

    laba audzināšana jaunajiem- nezin, ka ar rupjībām drķst mētāties tikai anonīmos komentāros internātā, jo tur neviens vairs tos sen kā nelasa. 🙂

  5. Mai saka:

    Mī un žē cik nežēlīgs piedzīvojums! Reizēm labāk pastaigāties, ne braukt autobusā 😀

  6. Anetek saka:

    Un šādus stāstus varētu turpināt bez gala, diemžēl…Latviešu kultūras līmenis ir zem katras kritikas, ja tāda vispār ir…!! Ja sāktu maksāt par to, kad kāds ko par citu pateicis sliktu, mēs būtu miljonāri.
    Par Tavu dziedātprasmi neņemšos spriest, godīgi, tā īpaši neesmu dzirdējusi, iemesls paklausīties, bet zinu vienu, mani fascinē tas, kā raksti…Tas veids kā izsakies, ir kaut kāda ODZIŅA, kas pievelk!! 🙂 Tā turpināt. Un turpini arī dziedāt, vismaz kādam būs ko teikt, kaut vai sliktu, bet savu uzmanību būsi pievērsusi!!

  7. pagesalive saka:

    Reizēm apbrīnoju to, ka cilvēkam liekas, ka viņa viedoklis tiek prasīts visur, jebkurā situācija, lai kāds tas būtu. Kaut patiesībā, tas nav viedoklis, bet kaut kāda sabiedrības domas kripata, kurai būtu vēlams konkrētajam indivīdam sekot. SEKLI.
    Bet citādi, laikā, kad pārvietojos ar sab transp, arī piedzīvoju ne mazums pērļu… tāpēc i nebrīnos, ka pat vismazākos attālumus cilvēki ir priecīgi pārvarēt ar auto, nevis piespiedu kārtā socializēties tur. Br.

  8. Kni saka:

    >>Kaut kad minēju, ka trolejbusā beidzot iesēdos bomža piečurātā sēdeklī. <<
    Jou, un man likās, ka es vienīgā šitādā šmucē ietrāpīju 😀 Citādi Tu ir zvērs un līdakbalss taisni vietā! Sabiedriskais transports ir kā karaļvalsts. Tur kingi, āksti, pelēkā zemnieku masa un viens kučieris.

  9. L.A. saka:

    Es arī esmu jaunā paaudze un ne pa visam nedomāju, ka Tu nemāki dziedāt 🙂

  10. Linda saka:

    Lai nu kāds būtu bijis šis piedzīvojums, Tava rakstītprasme tik un tā man uzlaboja šo dienu! Jo tik “garšīgi” spēj izteikties tikai retais! Priekā! Un lai izdevusies šī diena!

  11. Inga saka:

    Marta, Tu māki dziedāt! Un Tu to zini 😉

  12. Linda saka:

    šis bija gardums pie kafijas. labi uzrakstīts 😉

  13. Anna saka:

    Jānokomentē, lai pateiktu, ka man pesimismsnemirst šķiet ļoti lieliska, fantastiski forša un asprātīga. Un kaut tam palīgskolēnam mēle nokalstu. -_-

    Un pirksti arī.

  14. Laura saka:

    Interesanti – šodien nolēmu pamēģināt nopīkstināt e-talonu tur priekšā pie trolejbusa vadītājas. Un tiešām eksperiments izdevās – vadītāja sāka kliegt pa visu trolejbusu, nokaunināja mani, izkāpa no savas kabīnes un sāka žestikulēt: ” Es taču nelienu pie Jums salonā, nelieniet ar saviem taloniem pie manis.” Tā nu iegaumēju trolejbusa numuru un tikko piezvanīju uz Rīgas Satiksmi. Noskaidroju, ka tur pie vadītāja pīkstināt drīkst un ar šo vadītāju tikšot veiktas pārrunas. Intersanti, kāpēc tos vadītājus šī darbība tik ļoti tracina?

  15. Zkss saka:

    Paldies. Sasmaidījos šai putīgajā rītā:D
    Dziedāt Tu māki. Kustēties arī. Esi gana smuka(nu pa manai gaumei). Rakstīt arī forši proti! Man patīk.
    Tā kā ar sabiedrisko transportu neesmu braukusi apm.10gadus(vilciens neskaitās-3x5gados), tad šāds apraksts ir ļoti atmiņu atsvaidzinošs:”vecajos” laikos bija tāpat, izņemot bomžveidīgos(nebija tolaik tik atklāti), bet smirdīgu ļautiņu netrūka tāpat. Kā arī briesmīgo sab.vadītāju, kuri atļāvās savā vietā smēķēt(tolaik autobusos nebija atsevišķu kabīnu un viss ieplūda salonā). A mutes “palīgskolēni” ir palaiduši vienmēr 😀 esi Tu zināma persona vai parasts mirstīgais!
    Ā-es reiz bērnībā ziemā pieturā uz soliņa uzsēdos uz 2 nodīrātiem kaķiem 😦

  16. feliisha saka:

    Tiešām feini uzrakstīji, bet nu šādi gadījumi tiešām spēj sagandēt visu dienu! Bet ko, lai padara, sabiedriskais transports ir tāda īpaša vieta, kur ne to vien var piedzīvot un izdzīvot! 😀

  17. Ieva saka:

    10 (no 10) punkti par bloga ierakstu! Super kā vienmēr! Dziedāt pati nemāku, tāpēc citus nekomentēšu!:) Bet reiz man kāds stāstīja, ka Ņujorkas metro iekāpis melnādains vīrietis un uzspļāvis citam sēdošajam. Ar nolūku! Un pateicis: tu tikpat man neko nevari padarīt, ja negribi, lai Tevi soda par rasismu! Lūk! Mūsu transportam ir, kur tiekties! 😀

  18. happynorelle saka:

    Par dziedāšanu nespriedīšu,jo pašai nav balss un talanta uz to. 😀 Taču,rakstīšanas stils,valoda utt vnk super.Tā patīk lasīt bloga ierakstus 🙂
    Par sabiedrisko-pēc iespējas cenšos izvairīties no tā izmantošanas.Tieši tāpēc,lai nesabojātu sev garstāvokli dēļ šādiem indivīdiem un attieksmes.Paldies Dievam,šobrīd dzīvoju centrā un uz savu fakultāti varu aiziet ar kājām. 😀

  19. Aigars saka:

    Es arī izmantoju sabiedrisko transportu, tieši Rīgas Satiksmes, jau kādus gadus 5, nu tur var visādus kumēdiņus skatīt!

  20. Wuda saka:

    Kā Tev ‘”veicas” satikt tos visus! 🙂 Laikam braucu nepareizajos transportos, ka nedzirdu šādus stāstus.

  21. witchdoctor saka:

    Kā naglai uz galvas! Paldies par sulīgo rakstu:) No vienas un tiešām visai palielas puses priecājos, ja varu kādus mērojamos gabalus aizstaigāt kājām, lai tikai lieku reizīti izvairītos no sabiedriskā transporta masas negācijām. Kādam kāda muša vai ute iekodusi vai arī sāp nagi un mati, un par to jau obligāti jāzina visiem apkārtējiem. Te nāk prātā Annas Brigaderes citāts, tikai žēl, ka tas nenāk prātā tik daudziem: “Nevienam negribējās ar savu skarbo balsi traucēt pavasara maiguma pilno rītu”.

  22. CrossRoad saka:

    Pati esmu ar muzikālo izglītību un dziedu un varu droši teikt, ka Tev Marta ir pat ļoti laba spēcīga balss, plašs diapazons 🙂 Kāpēc nemēģini solo?
    Manuprāt, nav jāpievērš ne mazākā uzmanība tam, ko par Tevi sliktu pasaka kāds. Tā ir vai nu skaudība, vai neapmierinātība ar savu dzīvi, nekompetence, nu vai arī pretīgā būtība.
    Un ļoti interesants blogs. Lasu jau otro stundu 🙂

  23. Es saka:

    Nu, ar to dziedāšanu ir, kā ir – būsim atklāti, bet vismaz Tev ir kaut kādi humora izjūtas iedīgļi, kas varbūt pat ir vēl foršāk.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s